“Es paceļu savas acis uz kalniem. No kurienes man nāk palīdzība? Mana palīdzība nāk no tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.”

Ir Pelnu trešdiena. Pārāk daudz par ko domāt, rakstu pārāk ātri, tomēr Dieva vārdi Joēlam daudz aicina domāt par Dieva žēlastību un kluso laiku, kuŗā ieejam. Tautai, kas tobrīd bija bada priekšā, Dievs Joēlas grāmatā sola gandrīz 'neticāmo': "Tas Kungs runāja un sacījai savai tautai: "Redzi, es jums došu maizi, jaunvīnu un eļļu – un jums būs līdz sātam! - (2:19a) Siseņu uzbrukumi bija izpostījuši zemi un sausums apdraudēja tautas nākotni. Joēla laikā tāds posts tika uzskatīts par Dieva sodu, zīme, ka tuvojas tā Kunga diena. Garīdznieki tika mudināti aicināt ļaudīm agriezties, gavēt un sērot par tautas grēkiem.

Mūsu sirdīs ir nemiers, jo mūsu acu priekšā atkārtoti redzamas briesmas. Mūsu sirdīs, ticu, arī pakāpināti ir augušas ne tikai rūpes par to, kas vispār notiek pasaulē, bet par savu nespēku izprast, kur nu vēl, palīdzēt novērst to, kas vairo ciešanas neskaitāmiem cilvēkiem. Kad liekas, ka mūsu lūgšanas paliek neatbildētas, aicinu lūgt vēlreiz. Aicinu pacelt savas balsis, lai tās atskan līdz ar tiem, kas pielūdz To, kam ticu sirds līdzi lūzt par cietējiem un pasaulē novēroto ārprātu.