Dievkalpojumi
Fotogalerija
Archīvs
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Vēsture
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Anglijas anglikāņu baznīcas un Igaunijas un Latvijas luterāņu baznīcu sadraudzības nolīguma 80 gadi
iesūtīts: 2018.10.21 23:04 rakstīt redaktoram 
drukāt 

Gadskārtējā Porvo baznīcu saimes sanāksme šogad notika Tallinā, sākot 11. oktobrī ar kontaktgrupas sēdi. Porvo saimē ietilpst Skandināvijas, Baltijas, Dānijas un Anglijas luterāņu baznīcas un Rietumeiropas anglikāņu baznīcas.


Katrai baznīcai ir savs pārstāvis kontaktgrupā. Latvijas. ev. lut. baznīca ārpus Latvijas (LELBāL) ir Porvo saimes locekle un sēdē piedalījās tās pārstāvis prāvests Dr. Andris Abakuks. Latvijas ev. lut. baznīcai (LELB) ir novērotājas statuss, bet šoreiz iztrūka tās pārstāvis. Kontaktgrupas loma ir uzturēt kontaktus starp baznīcām, izvērtēt sadarbību un plānot nākotnes darbu. Kontaktgrupas locekļi labi zina, kādas ir grūtības sadarboties ar LELB, bet vēlējās dzirdēt LELBāL pārstāvja viedokli par sadarbības iespējām starp LELB un LELBāL. Nākamā Porvo saimes sanāksme paredzēta Portugāles anglikāņu baznīcas izkārtojumā 2019. gadā, 10.-13. oktobrī, visticamāk Porto pilsētā par tēmu Kristiešu publiskā balss plašākā sabiedrībā.

Ši gada sanāksme turpinājās ar konferenci (“konsultāciju”) par tēmu Minoritātes un majoritātes: izaicinājums baznīcai un sabiedrībai. No LELBāL piedalījās arī archibīskape Lauma Zušēvica un prāvests Kārlis Žols, bet no LELB pēdējā dienā pievienojās Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš. Konferences tēmu aplūkoja dažādos aspektos, bet īpaši izcēlās jautājumi par ieceļotāju grupu uzņemšanu. Šī tēma, protams, ļoti tuva mūsu tautai un baznīcai ārpus Latvijas, kas visās vietās, kur darbojas, ir minoritāte. Apakštēma konferencei bija par Igaunijas un Latvijas luterāņu baznīcu sadarbības vēsturi ar Anglijas anglikāņu baznīcu (Church of England) un par Igaunijas dažādo konfesiju sadarbību mūsdienās.

Svētdien, 14. oktobrī, Igaunijas archibīskapa Urmas Viilma vadībā Tallinas Domā notika dievkalpojums, kur atzīmēja Anglijas, Igaunijas un Latvijas baznīcu sadraudzības nolīguma 80 gadus. Sprediķoja anglikāņu bīskaps Simon Burton-Jones. LELBāL pārstāvēja archibīskape Lauma Zušēvica, bet LELB pārstāvēja bīskaps Einārs Alpe. Šo tēmu atzīmēja arī Igaunijas archibīskapa pieņemšanā iepriekšējā vakarā. Archibīskape uzticēja prāvestam Abakukam LELBāL vārdā uzrunāt pieņemšanas dalībniekus, kur viņš īpaši pieminēja latviešus, kuru vārdi parādījās pie 1938. gada nolīguma teksta – archibīskapu Teodoru Grīnbergu un māc. Edgaru Rumbu.

Anglijas anglikāņu un Igaunijas un Latvijas luterāņu pārstāvju sarunas jau bija sākušās Londonā 1936. gadā un turpinājās Rīgā un Tallinā 1938. gadā. (Informāciju par šo sarunu gaitu un nolīguma tekstu var atrast Anglikāņu baznīcas vēstures materiālos anglicanhistory.org/lutherania/latvia_estonia1938.html .)

Archibīskapa Teodora Grīnberga un izcilā jaunākas paaudzes teologa Dr. Edgara Rumbas likteņi izteikti parāda pārbaudījumus, ko bija jāpārdzīvo latviešu tautai un baznīcai. Edgaru Rumbu kopā ar ģimeni 1941. gada jūnijā deportēja. Viņš pats nonāca Sibirijas darba nometnē, kur viņš liecināja un kalpoja kā varēja līdz savai nāvei 1943. gada oktobrī. Meita Marija, deportēta 7 mēnešu vecumā, izdzīvoja un atgriezās Latvijā, kur vēl joprojām darbojas kā acu ārste. Brāļa dēls Leopolds, pie kura audzināšanas un izglītības Edgaram Rumbam bija liela loma, pēc kara nonāca Anglijā, kur bija pazīstams kā Daugavas Vanagu Fonda valdes priekšsēdis un mūsu Baznīcas Lielbritānijā aktīvs darbinieks – un šo rindu autora krusttēvs.

1944. gada oktobrī vācu okupācijas varas drošības dienests piespieda Teodoru Grīnbergu kopā ar citu konfesiju vadītājiem doties trimdā Vācijā, kur viņš bija pirmais Latvijas ev. lut. baznīcas trimdā – LELBāL, kā to tagad apzīmējam – archibīskaps.

Kad pēc Otrā pasaules kara latviešu luterāņu mācītāji kā bēgļi nonāca Anglijā, viņu attiecības ar Anglikāņu baznīcu varēja balstīties uz 1938. gada nolīgumu. Starp iebraukušajiem mācītājiem bija Ringolds Mužiks, kas vēlāk kļuva par mūsu baznīcas prāvestu Lielbritānijā un pārstāvēja Latvijas ev. lut. baznīcu sarunās, kas noveda pie Porvo deklarācijas pieņemšanas 1992. gadā. Sarunās prāvests Mužiks pārstāvēja visu Latvijas ev. lut. baznīcu, nešķirot baznīcu Latvijā no baznīcas trimdā. Kā viņš vēlāk stāstīja, viņam bija LELB archibīskapa atļauja sarunās pārstāvēt arī baznīcu Latvijā, lai gan Padomju okupācijas apstākļos, protams, šāda atļauja nedrīkstēja atklātībā izpausties.

Kad Porvo deklarācija bija gatava parakstīšanai, Padomju Savienība bija sabrukusi un Latvija atkal bija brīva. Deklarāciju piedāvāja LELB parakstīt, bet LELB atteicās no šīs iespējas. LELBāL bija jāgaida līdz 2014. gadam, lai varētu deklarāciju parakstīt un līdz ar to kļūt par pilnu Porvo saimes locekli.

Prāv. Dr. Andris Abakuks




Meklēšana

 

Copyright © 2018; Created by MB Studija »