Dievkalpojumi
Fotogalerija
Aktuāli
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Archīvs
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Andra diena
iesūtīts: 2017.11.25 23:59 rakstīt redaktoram 
drukāt 

Jāņa evaņģēlijs, 1:35-42

Nākamajā dienā Jānis atkal stāvēja un arī divi viņa mācekļi. Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš sacīja: “Redzi, Dieva Jērs!” Abi mācekļi dzirdēja viņu tā runājam un sekoja Jēzum. Bet Jēzus, apgriezies un ieraudzījis viņus sekojam, tiem jautāja: “Ko jūs meklējat?” Tie viņam sacīja: “Rabi (tulkojumā: Skolotāj), kur tu mājo?” Viņš tiem sacīja: “Nāciet un redzēsiet!” ...

... Tad tie aizgāja un redzēja, kur viņš mājo, un palika to dienu pie viņa. Tas bija ap desmito stundu. Bet Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, viens no tiem diviem, kas Jāni bija dzirdējuši un sekojuši Jēzum, vispirms atrada savu brāli Sīmani un viņam sacīja: “Mēs esam atraduši Mesiju” (tulkojumā: Kristus). Viņš to aizveda pie Jēzus. Uzlūkojis viņu, Jēzus sacīja: “Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa” (tulkojumā: Pēteris).


Baznīcas kalendārā 30. novembri atzīmē kā sv. Andreja dienu. Latviešu kalendārā tā ir Andra diena, bet Baznīcas kalendārā tā iekrīt ap Baznīcas gada sākumu, dažas dienas pirms vai pēc Adventa pirmās svētdienas, kad sākam gaidīt Ziemsvētkus. Church of England kalendārā iepriekšējā diena, 29. novembris, paredzēta aizlūgumiem un pateicības lūgšanām par Baznīcas misijas darbu. No evaņģēlija teksta redzēsim, kāda ir saistība starp šīm divām tēmām – Sv. Andreju un misijas darbu.

Mēs ar Rūtu reizi pa reizei atvaļinājumā dodamies uz Grieķiju vai grieķu salām, kur, starp citu, apciemojam grieķu pareizticīgo klosterus un baznīcas un aplūkojam ikonas. Šogad apmeklējām Kipras salas grieķisko daļu, un man prātā palikušas salā iecienītā sv. Andreja ikonas.

Kad skatāmies ikonās, mums ne vienmēr viegli identificēt, kurš no svētajiem tur attēlots. Parasti augšas daļā  grieķu valodā parādās svētā vārds, bet bieži to grūti salasīt. Kādreiz svētais attēlots ar rulli rokā, kur parādās kāds šim svētajam raksturīgs teksts. Andreja gadījumā tas ir: “Mēs esam atraduši Mesiju.”

Šie vārdi ņemti no mūsu Jāņa evaņģēlija teksta, kas ir viens no Baznīcas kalendārā paredzētajiem tekstiem sv. Andreja dienai. Šī evaņģēlija daļa sākas ar Jāņa Kristītāja liecību diviem no saviem mācekļiem, kas ar viņu kopā stāv, bet kas pēc tam aiziet sekot Jēzum. Viens no šiem mācekļiem – tā kādreiz spriež – ir pats evaņģēlists Jānis, bet tas ir tikai minējums. Vienīgais no abiem mācekļiem, kas tekstā noteikti vārdā minēts, ir Andrejs.

Abi mācekļi sāk sekot Jēzum pa ceļu, kur viņš iet, un viņi sapazīstas ar pavisam vienkāršu, pat, varētu domāt, neveiklu, vārdu izmaiņu. Jēzus jautā: “Ko jūs meklējat?” Viņi atbild: “Skolotāj, kur tu mājo?” Tad Jēzus tiem saka: “Nāciet un redzēsiet!” Tādēļ pareizticīgo baznīcās Andreju arī apzīmē kā “pirmsaukto.”

Tā nu viņi paliek pie Jēzus pa nakti, kā liekas. Bet kā tas ir pie evaņģēlista Jāņā tik raksturīgi, šo mācekļu sekošanu un palikšanu pie Jēzus var arī saprast daudz dziļākā, pārnestā nozīme. Viņi kļūst par Jēzus sekotājiem un paliek pie viņa, ne tikai pa nakti, bet līdz galam – un uz visu mūžību.

Nākošajā rītā Andrejs tūlīt aiziet pie sava brāļa Sīmaņa Pētera, lai dalītos ar prieka vēsti. Lielā sajūsmā, kā varam iedomāties, viņš saka: “Mēs esam atraduši Mesiju.”

Šeit tad arī parādās saistība ar misijas darbu. Andrejs nepatur evaņģēlija vēsti pie sevis, bet ir iedvesmots dalīties ar citiem – vispirms ar sava paša brāli. Un mēs zinām, ka šī dalīšanās nesa varen lielus augļus, jo Pēteris ar laiku kļuva par pirmbaznīcas vadītāju. Pēc baznīcas tradīcijas Andrejs pats vēlāk nodevās plašam misijas darbam, kas noveda pie viņa paša krustā sišanas.

Mums pašiem vajadzētu apzināties, ka evaņģēlija vests tiek izplatīta, kad cilvēki par to dzird no citiem. Tā izplatās ar cilvēku starpniecību. Arī mēs iemantojām kristīgo ticību, jo mums citi par to stāstīja un mācīja. Tāpat arī mēs esam aicināti dalīties ar citiem. Ne jau ka mēs visi esam aicināti uzņemties lielus misijas ceļojumus vai būt mācītāji vai skolotāji, bet mums vajadzētu būt atvērtiem iespejām liecināt par savu ticību, kad rodas tam piemēroti apstākļi. Šie individuālie ticības apliecināšanas momenti, kā tas bija pie Andreja un Pētera, var kādreiz nest daudz lielākus augļus, neka spējam iedomāties.

Prāvests Dr Andris Abakuks



Meklēšana

 

Copyright © 2024; Created by MB Studija »