No Jāņa atklāsmes grāmatas 22:20

Mīļās māsas, mīļie brāļi Kristū,

Pēdējā no manis rakstāmā Gana rakstā lai mūs vada šie vārdi no pēdējās Bībeles grāmatas – Jāņa atklāsmes beigām: “Jā, es nāku drīz.” “Āmen, nāc, Kungs Jēzu!”  Kurš ir minētais liecinieks, kas drīz sola nākt? Pats Dievs, Jēzus, jeb kāds Viņa sūtnis? To pārdomājot, varam ievērot, cik daudzveidīgi Dievs jau ir nācis šajā pasaulē: ar Savu mīlestību, ar Savu Vārdu, un it īpaši, Savā Dēlā Jēzū Kristū.

Ziemassvētki ir svētki par godu Viņa nākšanai, Viņa iemiesošanās brīnumam. Un reizē svētki, kas ne tikai vien atskatās senā pagātnē, bet kuros atskan apsolījums nākotnei. Apsolījums Dieva nākšanai pilnībā, godībā. Apsolījums, ka pirmkristiešu lūgšana “Maranatā” - Nāci, Kungs! – tiek uzklausīta.

Atskatoties uz aizvadīto gadu – un pie manis: reizē atskatoties uz aizvadītiem 21 gadiem – gribas pateikties par daudziem brīžiem, kuros Dieva nākšanu pie mums varējām izjust: dievkalpojumā, pie Svētā Vakarēdiena, bet arī patiesības, draudzības un prieka brīžos mūsu saimē. Stāvot pie archibīskapa prof. Teodora Grīnberga granīta kapakmeņa Esslingenas Plīnsavas kapsētā, pārlasu tur iekalto liecību no 1. Jāņa vēstules 4:16: “Dievs ir mīlestība, un kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā, un Dievs Viņā.” Tik tuvu mums var būt Dievs, tik tuvs ir ceļš Viņa nākšanai. Un tomēr vēl ir spriedze ar nakti ap mums, ar tālēm, kas mūs šķir, ar pārpratumiem, vainu, grēku, sāpēm, nāvi. Vēl ir tik daudz iemeslu, lai no sirds lūgtu: “Nāc, Kungs Jēzu!”  Nāci manā dzīvē, nāci mūsu draudzē un Baznīcā, nāci un pārvērt pēc Tava prāta šo pasauli, lai tā kļūtu par Tavu valstību.

Kad Dievs nāk, Viņš arī mūs saved kopā. Kā konkrētu liecību Dieva vienojošam spēkam ar prieku un dziļu pateicību minu mūsu Baznīcas ieiešanu luterāņu un anglikāņu baznīcu Porvo kopienā, kas tika svinīgi parakstīta 2014. gada 19. septembrī Jorkā (York), Anglijā. Būt Dievā pilnīgi vienotiem, ar visām praktiskām konsekvencēm, piemēram baznīcu locekļiem un darbiniekiem, vai arī telpu lietošanā, tas ir kaut kas brīnišķīgs un svētīgs. Un vēl vienu lielu Dieva klātbūtnes svētību esam saņēmuši aizvadītajā gadā: es domāju - mūsu Baznīcas bīskapa/es vēlēšanas. Lai Dievs ar mūsu Baznīcas turpmākās archibīskapes kalpošanu ienāk mūsu Baznīcā arvien par jaunu, arvien gaišāk un skaistāk! Svētīga jau bijusi vēlēšanu gaita – dzīvā interese draudzēs, pāri par 95% balstiesīgo piedalīšanās, pārliecinošais vairākums. Īsti kristīgā veidā izšķiroša nav bijusi ne ārējā dzīves vieta, ne dzimums, un cik jauki, ka vēlēšanas nemaz nav traucējušas mūsu kopību: nedz mūsu sadarbību vēlēšanu laikā, nedz kopējo darbu turpmāk!

Abi ar manu kundzi Veru novēlam Jums Kristus piedzimšanas svētkos un 2015. gadā, lai Dievs patiesi ienāktu tieši Jūsu personīgajā dzīvē un vidē, un padarītu Jūs reizē arvien atvērtākus Viņa nākšanai. Pirmais ir Viņa klātbūtne, Viņa apsolījums: “Es nāku drīz.”  Ziemsvētku gaismā jau saredzēsim Viņa gaismu. Un atsaucoties uz Viņa Vārdā doto apsolījumu, kristībās savienotu ar mūsu dzīvi, droši lūgsim mūsu Tēvu debesīs: lai nāk Tava valstība, Tavs Svētais Gars līdz ar visām Gara dāvanām (Gal 5:22-23). Tad mēs piedzīvosim līdzībās jau tagad un reiz pilnībā: “Ko Jūs vien lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu!” (J 14:13-14). Centīsimies turēt tīru mūsu dvēseles spoguli, lai tajā varētu iespīdēt Dieva gaisma, un tāds lai būtu mūsu dzīves dialogs ar Dievu.

+ Elmārs Ernsts Rozītis LELBĀL archibīskaps
(Foto: E. Zikmane)