Ir labi, arī mums apzināties to spēku, kas stiprāks par nāvi, un šinī spēkā dzīvot. Būsim tik realistiski un pazemīgi, ka nesākam ar mirušo modināšanu, pirms īsti paši esam piecēlušies un palīdzējusi piecelties savam tuvākam. Lieldienas mūs mudina piecelties, pārvarēt nāves spēku daudzos dzīves sīkumos, un piecelties lielām lietām. Un Lieldienas mūs mudina sniegt roku tam, kas ir bez dzīvot gribas, spēka vai līdzekļiem.

Dzīves gudrība saka, ka svarīgi nav, nekad neklupt, bet svarīgi ir, arvien atkal piecelties. Cik labi, ja mums tad ir palīgi. Cik labi, ja Augšāmceltais ir mūsu palīgs, un ja mēs tad kļūstam par Viņa augšāmcelšanās spēka tālāk devējiem.

Tas jau sākās ar to, ka man dažreiz grūti piecelties. Ir labi, zināt, no kā lūgt spēku. Domāju, ka līdzīgi būs ne tikai daudziem gados veciem, bet arī dažam labam jaunietiem. Ir dažreiz grūti, uzsākt darbu. Varbūt kādu nepatīkamu pienākumu vai sarunu. Ir daži, kas nododas nāvei, jo nav spēka dzīvot. Un tas, kas dzīvi visvairāk spēj iedvesmot – ticība, mīlestība un cerība -, nav mūsu rīcībā, bet ir Dieva dāvana, augšamcelšanās noslēpums.

Ļausim no šī augšāmcelšanās noslēpuma sevi iedvesmot. Personīgi. Mūsu cilvēcīgās attiecībās.  Tāpat arī mūsu draudzēs. Ne viss ir labi, kas ir “iegājies”. No jauna tikt modinātiem, kļūt redzīgiem, jūtīgiem mūsu nozīmei un sūtībai, vienam iepretim otram un varbūt arī plašākā nozīmē – tā varētu būt Augšāmceltā dāvana.

Šajās nedēļās mūs sevišķi nodarbina finanšu un uzticības krīze Latvijas sabiedrībā, politikā un diemžēl arī evaņģeliski luteriskā Baznīcā. Arī attiecībā uz to lai ir tā, ka svarīgi nav, nekad neklupt, bet svarīgi, arvien atkal piecelties. Un ka to nemēģina panākt ar atjaunotiem tukšiem apsolījumiem, bet Augšāmceltā spēkā. Viņš ir teicis: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” Viņš mums ir uzticējis Savu paliekošo klātbūtni – Viņa Vārdā, Viņa Sakramentā. Lai mēs būtu Viņa patiesības liecinieki, pie kā pieder patiesīgums visās norisēs, arī finansiālās. Un lai mēs Augšāmceltā iezīmē sniegtu roku, kas pieceļ, palīdz un atjauno sūtībai. Rokas, kas lūdz, un reizē rokas, kas dāvā dzīvību.