Jēzus Kristus saka:
„Jūsu sirdis lai neiztrūkstas! Ticiet Dievam un ticiet man!”
Jņ 14:1 - 2010. gada lozungs

Mīļās māsas, mīļie brāļi Kristū,

Daudzas pārmaiņas cilvēkā rada bažas vai bailes. Dažkārt gribas drīzāk samierināties ar būtībā neciešamu, bet ierastu stāvokli, nekā riskēt ko jaunu nezināmu. Bet ir maiņas no kurām nevar izvairīties. Gadu skaitļu maiņa. Slimība, nāve. Mūs noved pāri slieksnim – nevaicājot vai gribam jeb negribam.

Ir arī sliekšņi, kurus gribētos pārkāpt, bet nespējam. Kad apustulis Pēteris solās Jēzum sekot, viņš pārvērtē savas spējas (Jņ 13:36-38). Ar apņēmību vien nepietiek. Ticības ceļš ir dažreiz sarežģītāks, nekā iedomājamies.

Viss tas stāv Bībelē, visu to mēs personīgi piedzīvojam arvien par jaunu. Arī mūsu Baznīcā un sabiedrībā mēs redzam bailes no visa jauna, tāpat, kā lepnu apņēmību bez seguma. Saimnieciskā ziņā Latvijā un visā pasaulē bija gadi, kad daudzi it kā nepazina robežas. Tagad ir depresija un bailes, it kā nebūtu nekādas cerības.

Novedot mācekļus pie atvadu sliekšņa Jēzus apvieno reālismu ar cerību. Sekot Viņam nevar ar bravūru, paļaujoties uz paša spēkiem. Bet ticībā Viņam mums nav jābaidās: Viņš arī turpmāk būs ar savējiem un tos vadīs, vēl tuvāk,  pārsteidzošā, iepriecinošā veidā – „kaut brīnišķi, bet svētīgi”.

Tas pats var atkārtoties arī pie šī gada sliekšņa ar mums. Neziņa mums ir liela. Saimnieciskā ziņā, garīgā ziņā. Laikā, kad visiem vajadzēja apvienot domas un spēkus kopējiem mērķiem, ekstrēmi spēki radījuši izaicinājumu, LELB uzspiest, pat satversmē ierakstīt šķelošo ordinācijas noliegumu sievietēm. Personīgi varu apliecināt, ka visi latviešu ievērojamākie archibīskapi prof. Teodors Grīnbergs, Arnolds Lūsis, Jānis Matulis un Kārlis Gailītis skaidri ir atbalstījuši sievietes ordināciju. Un: Vai varbūt 2010. gadā beidzot veidosies kustība Latvijā, kas spēs uzveikt korupciju un oligarchu Latvijas izsūkšanu?

Nebaidies – tici! Mēs esam pie sliekšņa, daudzējādā ziņā. Uzklausīsim Jēzus mudinājumu. Iedrošināsim tā arī viens otru. Turēsimies kopā – Viņa vadīti, sargāti, svētīti. Neaizmirsīsim viens otram pateikties – kā es Jums no sirds pateicos par tik daudzu Jūsu lielo spēka, laika, mīlestības ieguldījumu mūsu draudzēs un Baznīcā, un arī par personīgo palīdzību. Lai mūs visus pavada Viņā dibināts miers, prieks un visas Viņa dāvanas – tā, lai mums būtu papilnam, un netrūktu, ko tālāk dot!

Jūs sirsnīgi sveicinot, arī no manas kundzes