 |
|
| Aptauja |
|
 |
|
|
|
Pārdomas Latvijas valsts dibināšanas dienā
Mūsu latviešu tauta ir izkaisīta kā koka lapas rudenī pa daudzām pasaules malām, bet mēs piederam pie viena koka - ir kopīga saite - un tā ir mūsu Latvija. Šajā nemīlīgā novembra mēnesī svinam viņas dzimšanas dienu.
Novembris ir parasti drēgns, pelēks un lietains, un koki ir kaili. Bet
nav tikai atvadīšanās no saulainas vasaras un bagāta rudens - no
dzīvības un zaļuma - tieši šajā mēnesī atveras jauns skatījums. Kāds
mācītājs raksta: “Esmu priecīgs, ka atkal varu saredzēt tālumu. Vasarā
dzīvības pilnie koki aizsedza ar savām lapām skatu uz ieleju un
kalniem.” Daudzās mājās ienāk saules gaisma tieši ziemā, jo pirms tam
lapotie koki neļāva tai iekļūt dzīvoklī. Mūsu redzes loks šajā mēnesī ir
kļuvis plašāks.
Un kā ir ar mums šajā mēnesī? Kādas bagātības
saredzam mēs?
Svētku dienā Dieva Vārds mūs uzrunā ar šiem
vārdiem:
“Redzi, Dievs ir tas, kas veido kalnus, rada vēju un
atklāj cilvēkiem, kas Viņam padomā.” Amos 4:13
Varbūt, ka
tieši šinī laikā ir iespēja pārdomāt, kā Dieva gaisma iespīd tautas un
manā dzīvē. Vai varu ieraudzīt Dieva pēdas pasaules lielumā un arī savā
gājumā?
Man liekas, ka bieži vien paejam daudz kam garām, jo
esam pieraduši, ka “radība”, viss, kas ap mums ir veidojies - vienkārši
ir. Bet tālāk par to nedomājam. Pieņemam kā pašu par sevi saprotamu
īstenību.
Celt māju - ir viena lieta - bet ar ārējo veidojumu
vien nepietiek. Māja ir jāpiepilda ar dzīvību - tai jātop par “mājām”.
Kad jāiesvēta kāda jauna dzīves vieta, tad vēlu, lai tur būtu saskaņa,
saticība, atvērtība, draudzība, lai visi tur justos labi.
Šodien
ir Latvijas diena. Tā ir apdziedāta kā “skaista mana tēvu zeme”. Arī
Latvija ir daļa no lielās radības. Un tā nav tukša - tikai valsts vai
zeme vien - ir iemītnieki: daudzi cilvēki, daudzas pieejas sadzīvei, ir
daudzas galvas un daudzas domas. Motivācijas, kā jārīkojas, ir dažādas.
Un iznākums: tautā ir nevienprātība, ir trūkums, un daudzi no mums vairs
nejātas labi savā dzimtenē.
Ir vērts apskatīt dziļāk šīs
dienas Dieva Vārdu.
Dievam nav tikai sakars ar ārējo veidojumu
vien, Viņam ir sakars arī ar cilvēkiem. Viņa attiecībās ar mums izpaužas
arī tuvība, gādība un līdz dzīvošana Jēzū Kristū.
Daudzi varēs
pieņemt, ka Dievs ir tas, kas veido kalnus, rada vēju - bet vai
uzticēsimies arī, ka Dievs atklāj cilvēkiem savas domas?
Kā
būtu, ja mēs “izpētītu'', ko Dievs domā un tad sekotu Viņa padomam?
Dieva
domas nav tālu jāmeklē. Jēzus Kristus tās mums ir parādījis. Minēšu
tikai dažas: Neapspiediet nabagus, dalieties ar to, kas jums ir,
neizmantojiet sev priekšrocības, nelokiet tiesu, neuzkundzējaties, un ir
ari norādījums, ka laba sadzīve veidosies tikai, ja tur būs savstarpēja
mīlestība un cieņa.
Lai saredzētu mūsu saistību ar radību, ar
mūsu tēvzemi un ar Dievu, mūsu skatam ir jāiet tālumā, ir vajadzīgs
skaidrs skats.
Mēs dziedāsim: “Dievs, svētī Latviju”. Dievs ir
bijis Devējs, un ja mēs patiešām vēlamies Viņa līdzdalību tautas dzīvē
arī turpmāk, tad lūgsim lai Dievs dod savu spēku un palīdz mums Viņa
padomu īstenot tautas un savā dzīvē.
Māc.
Gita Putce 2009. g. novembrī
|
| Iesūtīts: 2010.03.21 01:35 | |
|
|
|
2009. gads
2010. gads
