Diena aizsākās ar draudzes aktīvo gatavošanos loterijai, kurai laimesti tika vākti vairāku mēnešu garumā. Loterijā bija atrodami gan Latvijā darināti rokdarbi, gan keramikas izstrādājumi, dzintara rotaslietas un arī dažādi gardumi. Nepilnu divu stundu laikā loterijas galdi bija kļuvuši tukši, jo sabraukušie viesi ar lielu ieinteresētību iesaistījās centienos izvilkt laimīgās lozes un vinnēt konkrētos laimestus. Galarezultātā katrs priecājās par ikvienu laimestu, ko izdevās iegūt.

Pēc tam visi sēdās pie kopīgā pusdienu galda, lai baudītu Rofantā strādājošo latviešu saimnieču gatavoto mielastu un nodotos draudzīgai tērzēšanai. Pēc sātīgās ieturēšanās bija laiks pievērsties garīgajam stiprinājumam – svētku dievkalpojumam. Mazais dievnams muižas otrā galā, pateicoties draudzes aktīvo dalībnieku pūlēm, dažu minūšu laikā tapa ietērpts ražas svētku rotā, izmantojot dažādus turpat Rofantas dārzā izaudzētus labumus: vīnogas un kivi. Dievkalpojums iesākās ar to, ka mazie bērni nesa uz altāra nolikt dažādas pateicības dāvanas – maizi, augļus un dārzeņus, sakot Dievam paldies mūsu visu vārdā par šī gada ražu.   Dievkalpojums par muzikālo baudījumu gādāja „Straumēnu” koris, kas kā katru gadu šajos svētkos Rofantā bija ieradies sniegt koncertu Londonā un tās apkaimē dzīvojošajiem latviešiem.

Koncerts notika tūlīt pēc dievkalpojuma un tajā skanēja gan smeldzīgās melodijas, apdziedot Latvijas likteni, gan dažnedāžas – jautras un sērīgas – tautasdziesmas. Repertuārā neiztrūktoši bija iekļautas arī Anglijā savulaik dzīvojušo komponistu Alberta Jēruma un Helmera Pavasara sarakstītās dziesmas. Pēc koncerta visi vēl vienojās kopīgā kafijas un tējas pauzē, mielojoties ar latviskajām plātsmaizēm. Drīz pēc tam gan visi pamazām sāka posties mājupceļam, taču tas nemazināja prieku par kopīgi pavadīto laiku un cerību drīz vien atkal sanākt kopā un baudīt un pateikties par Dieva sniegtajām latviskajām svētībām.

Terēze Bogdanova