Dižais Rovfanas muižas sabiedriskais darbinieks Laimonis Krieviņš uz mūžību aizvēra acis š.g. 2.maijā. Laimonu pēdējā gaitā Surrey and Sussex krematorijā izvadīja labs pulciņš svešā ceļa līdzgaitnieku, tuvinieku un draugu. Atvadu dievkalpojumu vadija prāvests Andris Abakuks, kur aizlūdza par aizgājēju un ar izjustiem vārdiem atskatījās uz nelaiķa raženo dzīvi. Dziesmai «Augšā aiz zvaigznēm tu gasmā reiz kļūsi» izskanot, klusi aizvērās aizkars...

Laimonis dzimis Valkas apriņķa Bilskas pagasta «Rumpīšos» 1916. gada 20. maijā. Agrie bērnibas gadi nebija vieglie. Kari plosījās dzimtājā zemē. Māte nomira, kad puisītim bija tikai trīs gadi un viņa mazā māsiņa Hilda bija pāris gadu jaunāka. Tēvu drīz  iesauca Latvijas armijā. Par piedalīšanos Latvijas Brīvības cīņās tēvam piešķīra nekultuvētu krūmiem apaugušu zemi. Tur, «Brīvzemniekos» viņš kopā ar māsiņu uzauga un pavadījā jaunības gadus. Jaunais censonis, nebaidamies no sūra darba,  palīdzēja tēvam pārvērt amatā atstāto zemi par paraugsaimniecību. Tur viņš ieguva savu lielo dzimtās zemes kopšanas un biškopības mīlestību. 

Jaunībā Laimonis akktīvi piedalijās vietējā sabiedrībā un jau no skolas laikiem darbojās 31. Bilskas mazpulkā. Par centīgu darbību saņēma daudz godalgu un pēc izturētiem pārbaudījumiem ieguva Mazpulku Dižēnā nozīmi, ko saņēma Mazpulku Virsvadoņa, Latvijas valsts prezidenta Dr Kārļa Ulmaņa rokas. Vēlākos gados pārņēma šā Mazpulka vadību. Bija Aizsargu organizācijā. Piedalijās Smiltenes Brāļu draudzes saietos.

Otrā  Pasaules kara Vācu okupācijas laikā iesaukts latviešu leģionā. Izstaigājis kara laukus Krievijā, Polijā, Latvijā un Vācijā un cietis smagu kontūziju Polijā. Gūstu izcieta Putlosas un Zedelhemas gūstekņu nometnēs  Pēc brīvlaišnas bija Giftenes Pārvietoto personu nometnē. Anglijā iebrauca 1947 gadā kā Eiropas brīvprātigais strādnieks, Britu valdības Westward Ho akcijas ietvaros.

Laimonis jau agrās bērnības dienām bijis liels dziesmu mīlētājs. Dziedāja  pamatskolas un vietējā pagasta korī. Gūsta laikā un velāk Vācijā Gitenes nometnē piedalījās «Dziedoņa» vīru korī, kā arī nometnes jauktā korī. Vēlāk Anglijā Suseksas grafistes agrīnā lauksainiecībā nodarbinato Hadlow House nometnē «Dziedoņa» vīri turpināja dziedāt vīru dubultkvartētā «Dziedoņa atvase». Viņš arī dziedāja Londonas latviešu korī un Korbijā slavenājā Zuikas vīru korī. Piedalijās vairākās Anglijas latviešu Dziesmu dienās. Ar savu akordeonu un skaidro un izcilo tenora balsi daudzus gadus vadija dziesmas mūsu sanāksmēs Rovfantas muižā
 
Laimonis savā laikā bija viens no rozīgākajiem Rovfantas muižas sabiedriskiem darbiniekiem. Viņš bija daudzu amatu pildītājs, piedaloties vairāk kā 10 organizāeijās. Viņš bija Apvienotās Londonas latviešu ev. lut. draudzes pēdējais priekšsēdis un pēc apvienošanās ar Miera draudzi tās priekšsēža vietnieks. Pārzināja muižas baznīcu un tās mirušo pelnu glabātuvu. Bija Brukvudas latviešu  kapu komitejas biedrs un latviešu nodaļas pārzinis. Viņš darbojās Rovfantas muižas saimniecības pārvaldē. Bija Rovfanas muižas kluba biedrs, muižas Bitenieku kopas dalībnieks, Daugavas vanagu fonda biedrs, Latviešu kara invalidu apvienības pārstāvis Anglijā, piederēja pie Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā, pie Sarkanā krusta apvienības, kā britu, tā latviešu.

Bija Latviešu preses biedrības Anglijas kopas biedrs. Jau jaunības laikos nodarbojās ar rakstīsanu, būdams lauksaimniecības korespodents. Šeit rakstija par notikumiem trimdas presē. Viņs ir pierakstījis savus piedzīvojumus no bērnības līdz šai dienai grāmatā «Atmiņas, atskaņas, attēli» - tā iespiesta Latvijā. Viņš mīlēja izteikt savas jūtas dzejā. Viņš izvēlējās par savu  pseidonimu Brīvzemnieku Laimonis - savas mīļotās dzimtās mājas vārdu

Mazpulku organizācija viņam visu mūžu bija tuvu pie sirds. Rovfantas muižā viņš pulcēja mazpuku draugus, organizējot sanāksmes un gadskārtējās mazpulku izstādes. Latvijai atgūstot brīvību un Mazplku organizācijai atdzimstot, lai palidzētu jaundzimušai organizācijai, viņš ar savu māsu Hildu un viņas vīru Pēteri Pluģi nodibināja Mazpulku palīdzības fondu Anglijā¸ kas sniedza lielu palīdzību atjaunotājai Malpulku organizācijai. Latvijas apciemojumos apmeklēja mazpulcēnu sanākmes, kur nekad nenāca ar tukšām rokam.

Viņa sirds piederēja Latvijai. Laimonis ar māsu Hildu un viņas nelaiķa vīru Pēteri bieži apciemoja dzimteni, kur daudz palīdzējis radiem un draugiem,  tāpat kā šeit Anglijā viņa sabiedrskais un labdarības darbs ir neapsvērams. Viņš bija pretīmnākošs un izpalīdzīgs  Viss viņa mūžs ir bijis veltīts trimdas sabiedrībai un Latvijai. Kaut ne vienmēr saulīte spīdēja viņa dzīve, dziļā ticība Dievam deva spēku pārvarēt visas grūtības. Vaļas brīžu intereses iekļāva dārzkopību, biškopību, rakstīšanu, lasīšanu dzejošanu, muziku un vēl citu. Apbalvots ar Latvijas Lauksaimieeības ministrijas un Latviešu kara invalīdu apvienības Atzinības rakstiem.
 
Bēru mielasts bija Rovfantas muižā. Tur pie bagātā aukstā galda mielojoties, bērinieki  pārrunās atcerējās viņa nesavtīgo un rāženo darba mūžu un lielo draudzību, Par viņu sēro māsa Hilda, māsas dēls Pēteris, radi Latvijā un draugi Anglijā. Lai Tev, dižājam LATVIETIM vieglas smiltis!