Dievkalpojumi
Fotogalerija
Aktuāli
Svētdarbības
Svētrunas
Pārvalde
Garīdznieki
Archīvs
Ziedojumi
Kontakti
Saites


 Aptauja
Vai Tu šodien lūdzi Dievu?
Jā, lūdzu
Nē, bet vēl lūgšu
Nē, es nelūdzu
     Rezultāti » 

Pārdomas kādā Ziemsvētku eglītes vakarā
iesūtīts: 2010.11.28 16:05 rakstīt redaktoram 
drukāt 

Ziemsvētki būs, šovakar ir tikai ieskaņa. Ap mums ir gatavošanās, Ja esam vieni, tad vairāk noskatāmies uz citu steigu. Ap mums ir arī dziesmas. Tās mūs apņem it kā pašas no sevis - tās skan veikalos, ielās, radio un televīzijā. Vienkārši ir!

Nevienā citā gada laikā tik daudzas nedzirdam. Vai dzirdam arī vēl vārdus? Vai domājam līdz? Vai tur ir izteikta arī mūsu pārliecība? Vai dungojam tikai tāpat līdz bez lielas domāšanas?

Citi dzied un es? Dziesma ir arī saruna, vai kāds dzird? Kāda ir mana dziesma?
Dieva Vārds, šim vakaram, ir ļoti personīgs. Ir atsevišķā cilvēka apliecinājums, neizskan tikai ielas troksnī, bet ir saruna ar Dievu.

Es dziedāšu par tā Kunga žēlastību visos laikos, un paudīšu ar savu muti Tavu uzticību radu radiem. Psalms 89: 2

Dziesminieks dzied par visu to, kas dzīvi ir darījis labu un bagātu, dzied par uzticīgo Dievu, kas ir bijis blakus - ari bēdās un ari priekos.
Ja ieklausāmies dziesmās, kas šajā laikā skan ap mums, tad arī tās rakstot sacerētāji ir izteikuši savu pieredzi. Ir rakstījuši par savu pārliecību, ko sirds ir izjutusi. Ieklausoties tajās, skanēsim viņām līdz.

Bet ne vienmēr gribas dziedāt par slavēšanu un pateicību. Dzīve ir skarba, ir piedzīvota netaisnība, nesaticība – ne tikai tautu un partiju starpā – bet arī pašu ģimenēs.

Dabā mēs priecājamies, ja redzam skaisto varavīksni, bet vai pirms tam nebija lielie plūdi, kuros daudzi gāja bojā?

Te ir Ziemsvētku eglīte un būs Kristus piedzimšana, kas mūs aicina uz saticību un sirsnību. Bet vakar sarunājos ar savu kaimiņieni, un viņa stāstīja, ka ģimenē viņi esot divas māsas un trīs brāļi, viņu starpā neesot nekādas tuvības saites, ar dažiem nav tikusies vairāk kā 10 gadus. Viens otram ir kļuvuši svešnieki.

Ziemsvētku dziesmas runā par prieku, bet runā arī par to, ka dzīve nav ritējusi gludi, esam dažreiz par maz meklējuši izlīdzinājumu, esam piedzīvojuši netaisnību; ir grūti aizmirst mums pāri darīto, bet arī pašu izrīcība nav atspoguļojusi uzticību Dievam.

Savu nemieru, savas skumjas, savus trūkumus varam nolikt kā pie debesu sliekšņa, uzticēt Dievam – Tu, Kungs, redzi mūs – un pieņem mūs.

Mēs dziedājām dziesmu: No debesīm es atnesu. Tur ir vārdi: Viņš ir tas Kristus, mūsu Dievs, Tas palīdzēs jums it paties'! Viņš pats ir jūsu Pestītājs, Kas jūs no grēkiem nomazgājs'.

Pie Kristus mēs atrodam mieru un saņemam spēku katrai dienai – arī dienām, kad veikalos un ielās  ap mums būs laiks bez dziesmām. Tad skanēs vienīgi mūsu sirds dziesma pateicībā, ka Kristus arvien vēl ir ar mums un Viņa gaisma neizdziest, kad izpūš svecītes.

Māc. G. Putce



Meklēšana

 

Copyright © 2024; Created by MB Studija »